Cik viegli divi svešinieki šeit var sākt mijiedarboties?
PĒTĪJUMA KONCEPCIJA / ARHITEKTŪRAS KARTE
SYS: PROXY SOCIETY / FIELD: SOCIĀLĀ TELPASOCIĀLĀCAURLAIDĪBA
ARHITEKTŪRA / NEJAUŠAS TIKŠANĀS / SVEŠINIEKU MIJIEDARBĪBA
Karte vietām, kur arhitektūra palīdz svešiniekiem kļūt par pazīstamiem.
PRIEKŠLIKUMS
Vairums karšu stāsta, kur lietas atrodas.
Šī jautā, kas tur visticamāk notiks starp cilvēkiem.
KARTE
Mērīt arhitektūras sociālo darbību.
Gājēju plūsma rāda, cik ķermeņu iziet cauri vietai. Vērtējumi rāda, vai cilvēkiem patika iestāde. Neviens no tiem nepasaka, vai arhitektūra rada brīžus, kad svešinieki var ērti pamanīt, uzrunāt un sarunāties cits ar citu.
KARTES SLĀNIS 01 / TIKŠANOS BIEŽUMSJēgpilnas tikšanās stundā
Karte aug no atkārtotiem dzīvē veiktiem novērojumiem, nevis vienreizēja viedokļa par vietu.
ANALĪZES VIENĪBA
Pamatvienība ir notikums starp cilvēkiem, nevis ēka.
Katru tikšanos var sasaistīt ar telpisko nosacījumu, kas to padarīja vieglāku, grūtāku vai vienkārši iespējamu. Arhitektūra kļūst novērojama caur to, ko cilvēki tajā patiešām dara.
TELPISKA HIPOTĒZE
Tie paši cilvēki. Cita telpa. Cita varbūtība.
KO UZSKAITĪT
No sajūtas uz arhitektūras mainīgajiem
Vai telpa dod cilvēkiem atļauju un iemeslu palikt?
Vai telpa šķiet ērta, ķermenim piemērota un viegli apdzīvojama?
Vai vide aicina pievērst uzmanību, pētīt vai sarunāties?
Vai būšana vienatnē šeit var būt atbalstoša, nevis pakļaujoša svešiem skatieniem?
Cik jēgpilnu tikšanos notiek katrā šeit pavadītajā stundā?
NOVĒROJUMU SHĒMA
Reģistrēt arhitektūru ap tikšanos.
Mērķis ir radīt pietiekami daudz strukturētu novērojumu, lai telpiski raksti atklātos kafejnīcās, muzejos, bibliotēkās, stacijās, pagalmos, ielās un sliekšņos. Tikšanos nav paredzēts reducēt līdz punktiem.
V01sliekšņa veids
V02sēdvietu virziens
V03attālums starp cilvēkiem
V04iekšpuses un ārpuses neskaidrība
V05redzamība
V06gaisma
V07troksnis
V08darbība
V09blīvums
V10laiks
V11laikapstākļi
V12uzkavēšanās laiks
MARŠRUTĒŠANA
Kartes pašlaik optimizē attālumu. Tās varētu optimizēt iespējas.
Maršruts var mainīties atkarībā no tā, ko cilvēks vēlas no pilsētas: mieru, vienatni, darbu, ziņkārību, siltumu vai lielāku negaidītas sarunas iespēju.
LAUKA METODE
Veidot to pa vienai pilsētai, pastaigai un tikšanās reizei.
01NOVĒROT
Staigāt, sēdēt un uzkavēties apzināti dažādos telpiskos apstākļos.
↓
02REĢISTRĒT
Fiksēt vietu, laiku, arhitektūras mainīgos, tikšanos, dziļumu un to, vai kontakts turpinājās.
↓
03ATKĀRTOT
Atgriezties dažādos laikos, lai viena veiksmīga saruna nekļūtu par nepatiesu arhitektūras apgalvojumu.
↓
04SALĪDZINĀT
Meklēt telpiskus izkārtojumus, kas atkārtoti palielina vai nomāc mijiedarbību.
↓
05KARTĒT
Pārvērst novērojumus navigējamā sociālās caurlaidības slānī visā pilsētā.
KĀPĒC PROXY SOCIETY
Deleģējot vairāk instrumentālas mijiedarbības, nejaušs cilvēku kontakts kļūst par dizaina jautājumu.
Proxy Society jautā, kas notiek, kad mašīnas arvien vairāk rīkojas, vienojas un sazinās mūsu vārdā. Sociālās caurlaidības karte pēta papildinošu jautājumu: kad izvēlamies fizisku klātbūtni, kāda arhitektūra padara šo klātbūtni sociāli nozīmīgu?
PĒTĪJUMA JAUTĀJUMI
Jautājumi, uz kuriem karte varētu atbildēt
Q01Kuri telpiskie izkārtojumi visdrošāk ļauj svešiniekiem sākt sarunu?
Q02Vai sēdvietas malā jēgpilnu tikšanos ziņā pārspēj atvērtus laukumus?
Q03Kuri sliekšņi rada noderīgus vilcināšanās, gaidīšanas un savstarpējas redzamības brīžus?
Q04Vai cilvēcīgu siltumu un sociālo caurlaidību var mērīt, tos nesaplacinot?
Q05Kuri maršruti maksimizē nejaušas tikšanās, nepārvēršot cilvēku kontaktu optimizācijas teātrī?
Q06Vai pilsētu var kartēt pēc varbūtības, ka ar jums notiks kaut kas negaidīts?
PĀRMAIŅA
No “kurp vēlaties doties?” uz “ko vēlaties piedzīvot pa ceļam?”.
Karte ir pētījuma instruments, arhitektūras kritika un potenciāli jauns navigācijas slānis.
Lasīt “Klātbūtnes arhitektūra”